Sergeju Ivančuku sašāva, kad viņš ar savu automašīnu veda bēgļus no Harkivas. Foto — The New York Times.
Piecas lodes sašķaidīja šī operdziedātaja sapni par skatuvi. Taču viņam palaimējies atgūt zaudēto balsi
Tas bija viens no aizkustinošākajiem sniegumiem operdziedātāja 29 gadus garajā mūžā. Lai gan nebija ne kostīmu, ne skatuves, ne orķestra bedres. Tikai vientuļa pianiste, kura nenovērsa skatienu no sava instrumenta. Abu uzstāšanos vēsi baltajā slimnīcas vestibilā vēroja tikai bariņš ārstu un medmāsu.
Uz Sergeja Ivančuka sejas bija plāksteri, kājas biksēs drebēja. Viņš sāka mulsi, taču dziļais baritons nostiprinājās, un vīrieša pārliecība pieauga. Līdz brīdim, kad viņš jau beidza ukraiņu tautasdziesmu, dziedājumā virmoja aizrautība — kā gan citādi var justies cilvēks, kas priecājas par atgūto balsi. Var pat teikt, ka viņš tika piecelts no mirušajiem.
