Vai priekšvēlēšanu reitingi ir uzticami, un kā pareizi tos tulkot?
Vairāk nekā simt izlases punktos visā Latvijā aptuveni 80 intervētāju ik mēnesi dodas uz nejauši izvēlētām adresēm. Piemēram, katras trešās mājas 1., 4., vai 9. dzīvokli. Viņi klauvē pie durvīm un aicina piedalīties aptaujās. Puse atsaka, nav sasniedzami, ir slimi vai alkohola reibumā, bet tie, kas piekrīt sarunai, veido priekšstatu par visas sabiedrības noskaņojumu, arī prognozētajām izvēlēm 13. Saeimas vēlēšanās. Šis ir veids, kā top socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS politisko partiju reitingi.
«Tā ir lielo skaitļu alķīmija,» vaicāta, kā tūkstotis aptaujāto var rādīt ainu par diviem miljoniem iedzīvotāju, skaidro SKDS projektu direktore Ieva Strode. Ja šāds pats cilvēku skaits tiktu uzrunāts vienā Rimi veikalā, dati nespētu radīt priekšstatu par iedzīvotāju noskaņojumu visā valstī. Knifs slēpjas aptaujāto izlasē. Tai jābūt nejaušai, turklāt uzrunātajiem cilvēkiem galu galā jābūt proporcionāli atbilstošiem Latvijas iedzīvotāju sastāvam — ne tikai dzimumu un vecumu grupās, bet arī pēc dzīvesvietām, skaidro Ieva Strode. Kā piemēru viņa atver Raosoft aptaujas izlases kalkulatoru un kā spēlējoties raksta tajā skaitļus. Ja pieņem, ka Latvijā dzīvo divi miljoni cilvēku un aptaujas rezultātiem ar 95% varbūtību pieļaujama 3% kļūda, jāaptaujā 1067 iedzīvotāji. Lai iegūtu šādu pašu ainu par Lielbritāniju, kur dzīvo 60 miljoni, būtu jāaptaujā tikai par vienu cilvēku vairāk. Savukārt, lai gūtu priekšstatu par grupu, kuru veido 2000 cilvēku, būtu jāuzrunā gandrīz katrs trešais. Šie skaitļi tiek rēķināti pēc statistikas zinātnē lietotām formulām.
