Dombrovskis ir līdzsvara cilvēks - gan personiski, gan politiski
Ja kāds 2009.gada martā būtu pareģojis, ka Valdis Dombrovskis kļūs par visilglaicīgāko Ministru prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē un par vienīgo, kas spējis saglabāt savu amatu pēc divām vēlēšanām, varētu rasties nopietnas bažas par tā cilvēka spriestspēju, varbūt pat par veselo saprātu. Nojaušot tuvojošos krahu, Tautas partija un ZZS bija apgāzušas Godmaņa valdības laivu, lai mudīgi aizpeldētu prom no politiskās atbildības. Dombrovskim bija jākļūst par politisko kamikadzi, ar kura vārdu būtu saistīta, kā daudzi toreiz uzskatīja, neizbēgamā starptautiskās aizdevuma programmas izgāšanās.
Turklāt «vara tika nomesta pie kājām» cilvēkam, kurš nekādi neatbilda populārajam priekšstatam par «līderi», kur nu vēl «krīzes menedžeri». Tādam cilvēkam jābūt izlēmīgam, skarbam, valdonīgam, vārdu sakot - «vecim». Bet Dombrovski viņa partijas biedre Ausma Kantāne bija aplaimojusi ar iesauku Lācītis.
