Rietumvalstu trieciens Sīrijai vissmagāk trāpījis Maskavai
Pagājušonedēļ ASV, Francijas un Lielbritānijas bruņoto spēku raķešu triecienus Sīrijas ķīmisko ieroču programmas centriem var uzskatīt par līdz šim spēcīgāko rietumvalstu tiešu militāru rīcību pret Sīrijas režīmu. Taču septiņus gadus ilgstošo karu Sīrijā tas neizbeigs, un tas arī nebija šā trieciena mērķis. Raķešu galvenais adresāts bija Vladimirs Putins Maskavā, nevis viņa aizbilstamais Bašars al Asads Damaskā.
Postījumi Maskavā ir milzīgi. Kremļa gadiem ilgi būvētā globālās lielvaras Potjomkina sādža ir sagrauta, iespējams, neatjaunojami.
Krievijas režīma sākto konfrontāciju ar Rietumiem bija populāri dēvēt par otru auksto karu. Putinam tas noteikti šķita glaimojoši. Droši vien glaimoja arī brīdinājumi pirms Rietumu sabiedroto uzbrukuma, ka Sīrijā varot atkārtoties Kubas raķešu krīze, kas 1962. gadā noveda pasauli sprīža attālumā no kodolkatastrofas.
