Kāpēc 2019. gada budžetu dēvē par «tehnisku»?
Šī gada budžets ir īpatnējs. Tas tiek pieņemts aprīļa sākumā, vēlāk nekā jebkad kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Tas lielā mērā atspoguļo nevis Krišjāņa Kariņa vadītās koalīcijas programmu un prioritātes, bet gan vēstures arhīvam nodotās 12. Saeimas un iepriekšējās, Māra Kučinska, valdības redzējumu — ne tikai tāpēc, ka ļoti garais valdības veidošanas process nedeva laiku būtiski pārstrādāt jau pirms vēlēšanām izstrādāto budžeta melnrakstu, bet arī tāpēc, ka Kučinska valdības dāsnie solījumi atstāja, kā politiķu žargonā mēdz teikt, ļoti šauru «fiskālo telpu» jaunu iniciatīvu iedzīvināšanai.
Visbeidzot, šā gada budžets ir īpatnējs tāpēc, ka pārsteidzoši spēcīgas ekonomiskās izaugsmes apstākļos visu laiku jāklausās, kā valdības pārstāvji ar akmens ģīmi saka: naudas nav! Un vēl viņiem nākas uzklausīt pārmetumus no budžeta tikumības sargiem Fiskālās disciplīnas padomē, ka pārāk strauji audzē izdevumus.
