Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Pretēji politiķu priekšvēlēšanu solījumiem tā sauktā obligātā iepirkuma komponente (OIK) tuvākajā laikā netiks atcelta. 26. martā valdība lēma, ka nevirzīs OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā — līdz 31. martam —, pagarinot plāna izstrādi līdz maija beigām.
Saeima janvārī, vēl pirms jaunās valdības izveides, lielā vienprātībā uzdeva Ekonomikas ministrijai sagatavot likumprojektu, kas ļautu atcelt OIK līdz 31. martam. Pēc valdības apstiprināšanas izrādījās, ka šis uzdevums jāpilda tieši KPV LV ministram Ralfam Nemiro, kura partijai OIK likvidēšana bija viens no skaļākajiem priekšvēlēšanu saukļiem. Nonākot valdībā, kāre rīkoties sasteigti ir zudusi. Nemiro tagad izteicies, ka galvenais ir samazināt elektrības patēriņa izmaksas, nevis likvidēt OIK, un ministrija norādījusi uz virkni negatīvu seku, ko var radīt tūlītēja «stopkrāna» noraušana. Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādījis uz tiesvedības riskiem valstij, kas potenciāli varētu būt pat miljards eiro. Esot nemierā ar valdības neizdarību OIK jautājumā, 11 deputāti (no ZZS, Saskaņas, KPV) otrdien pieprasīja Kariņa demisiju.
