Baltijas vācu rakstnieks Kurts fon Lēvenšterns (1882—1930).
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4
Pirms pāris gadiem mākslas vēsturnieks un Valmiermuižas vēstures pētnieks Jānis Kalnačs jautāja, ko zinu par tās pēdējo majorātkungu Baltijas vācu rakstnieku Kurtu fon Lēvenšternu (von Löwenstern, 1882—1930)1. Šo vārdu iepriekš nebiju dzirdējusi, viņu nepiemin ne Baltijas vācu literatūras vēstures, nedz arī vācu literatūras leksikoni. Tomēr pamazām Baltijas vācu laikrakstos atradās vairāki Lēvenšterna stāsti, un pilnveidojās priekšstats par tikpat kā nezināmo rakstnieku.
Baltijas vācietis Modests Karls Oto Kurts fon Lēvenšterns piedzimst Ludzas novada Salnavas pagasta Ruskulovas muižā. Viņa bērnība un jaunība aizrit Koknesē: 1888. gadā muiža nonāk ģimenes īpašumā, un rakstnieka tēvs gadsimtu mijā to ievērojami pārbūvē. 1905. gadā Koknesi pārņem revolucionāri, vēlāk tajā izvieto soda ekspedīcijas štābu un dragūnu pulku2. Pils cieš no apšaudes Pirmā pasaules kara laikā un līdzekļu trūkuma dēļ vairs nekad netiek atjaunota. Latvijas agrārreforma 20. gadsimta 20. gadu sākumā Lēvenšterniem pili atsavina. Reformas laikā rakstnieks zaudē arī Valmiermuižu.
