Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Kremlis Baltijas jūras piesārņojuma piesegā cer slēpti bīdīt savas intereses NATO ierobežošanai un vietējo kūdīšanai pret reģiona militarizēšanos, liecina noplūduši dokumenti
Pērn oktobrī nelielajā piejūras kūrortpilsētiņā Svetlogorskā Kaļiņingradas apgabalā sabrauca virkne ļaužu no Krievijas un Baltkrievijas. Atpūtas kompleksā sapulcētie politiķi, eksperti un akadēmiķi mēģināja rast veidus, kā Krievija un Baltkrievija — valstis, kas «patiešām cenšas nodrošināt stabilitāti visas planētas vārdā» — varētu pretoties Rietumu izvērstajam «sankciju karam», liecina informācija foruma mājaslapā.
Ideja dalībniekiem radās jau pirmajā dienā. Krievijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību nacionālās izpētes institūta (IMEMO) prezidents Aleksandrs Dinkins ierosināja veidot forumu Baltijas platforma. Baltija draudot pārvērsties par «NATO iekšējo jūru», tāpēc vajagot formātu, kur «konstruktīvi apspriest Kaļiņingradas apgabala attīstību». Viņam piekrīt Krievijas diplomātu un spiegu kalves, Maskavas Valsts starptautisko attiecību universitātes (MGIMO), rektors Anatolijs Torkunovs.
