Top Krievu salas jaunās piestātnes. Liela daļa darbu jau paveikti. Tie, kas redzējuši, topošo infrastruktūru dēvē par iespaidīgu. Žurnālam Ir to aplūkot neļāva.
Lai Rīgas centru paglābtu no kravu putekļiem, valsts un Eiropas Savienība tam atvēlēja milzīgu naudu - 149 miljonus eiro, par kuru Krievu salā jāuzbūvē jauna ostas infrastruktūra. Tagad atklājies, ka Latvija var nedabūt Eiropas naudu, un rīdzinieki - tīru gaisu
Te top 21.gadsmita osta - aizbraucis ekskursijā uz Krievu salu, pērnruden paziņoja ilglaicīgais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. «Vērienīgākais projekts atjaunotās brīvvalsts laikā», «līdz pat 2000 jaunu darbavietu», četras dziļūdens piestātnes, kas dod iespēju apkalpot visus Baltijas jūras pārvadājumos izmantotos kuģus. Amerika preses relīzē ir daudz pacilājošu epitetu un secinājums, ka «projekts attīstās sekmīgi un saskaņā ar grafiku».
Laikā, kad Ameriks apceļoja Krievu salu, tur vajadzēja sākties dzelzceļa pievedceļu izbūvei, taču realitātē vēl šopavasar tiem nebija pat nokārtota būvatļauja. Joprojām nav līgumu par jaunās infrastruktūras izmantošanu ar komercuzņēmumiem, kuriem no Rīgas centra uz Krievu salu jāpārceļas, lai gan tie bija jānoslēdz 2011.gadā. «Virvītē jāsavērpjas, lai projektu pabeigtu laikus,» tagad Ir saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Rīgas brīvostas valdes locekle Džineta Innusa. Kopā ar pārējiem valdes locekļiem, kas ostā pārstāv valdību, viņa šovasar parakstījusi ministriem adresētu ziņojumu, kurā brīdina par risku, ka laikus nepabeigtā projekta dēļ varētu zaudēt daļu ES finansējuma. Turklāt uz izgāšanās robežas ir projekta galvenais mērķis - atbrīvot pilsētas centru no ostas darbības, jo viens no lielajiem stividoriem, spriežot pēc tā uzvedības, sataisījies uz palikšanu.
