Skats uz atombumbas izpostīto Hirosimu 1945. gada septembrī. Foto — Scanpix.
Šāgada Nobela miera prēmijas laureāte — japāņu nevalstiskā organizācija Nihon Hidankyo — aktīvi aģitē par atteikšanos no kodolieročiem
Lielākā daļa izdzīvojušo no ēku gruvešiem izkārpījās saviem spēkiem. Daudziem bija miesas apdegumi. Daudzi bija saņēmuši bīstamu starojumu. Daudzi bija zaudējuši pašus tuvākos cilvēkus. Un drīz pēc tam sekoja nākamais trieciens — viņi kļuva par atstumtajiem.
Kad 1945. gada augustā amerikāņu bumbvedēji nometa divas atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki, tas bija sākums lieliem globāliem pavērsieniem. Lai gan drīz pēc tam beidzās Otrais pasaules karš, sākās jauna bruņošanās sacensība, kuras rezultātā deviņas valstis ir kļuvušas par kodolvalstīm. Pati Japāna nav viena no tām, gluži pretēji — tā savā konstitūcijā ierakstīja, ka atsakās risināt konfliktus ar militāru spēku.
