Preiļu 1. pamatskolas pedagogi nedēļu pirms jaunā mācību gada. Pirmajos solos sēž latviešu valodas skolotājas Irēna Barone (no kreisās) un Žanete Beča, skolas direktore Nora Šņepste un vizuālās mākslas skolotāja Marianna Abricka.
Šogad jauno izglītības saturu sāk izmēģināt 100 skolās, arī Preiļu 1. pamatskolā. Kā šai mazpilsētas skolai, kurā uzņem arī bērnus ar mācīšanās grūtībām, izdevies kļūt par vienu no progresīvākajām skolām Latvijā?
Skolotāji vairs nevar strādāt tā, kā vēl pirms dažiem gadiem - sagatavojās stundai un tādu to arī novadīja. Ja izplānotais klasē «neaiziet», jāprot ātri atrast jaunu pieeju. Tā pirms jaunā mācību gada, satikušies skolā, spriež Preiļu 1. pamatskolas ģeogrāfijas skolotāja Vija Caune un mājturības skolotājs Uldis Čerpakovskis. «Cik labi, ka katrā klasē ir dators un projektors! Ja kāds kaut ko pajautā vai man pēkšņi rodas kāda ideja, vajadzīgo atrodu datorā un uz sienas varu parādīt. Mums ir arī stundas, kad visi mobilajos meklējam informāciju. Arī tas jāprot!» enerģiski žestikulējot, stāsta ģeogrāfijas skolotāja, un kolēģis piekrīt, ka vienīgais veids, kā patiešām motivēt bērnus mācīties, - panākt, lai viņiem būtu interesanti.
