Lai gan deviņus gadus vecajam robežsardzes sunim Cirkonam tuvojas pensija, patruļā viņš dodas labprāt.
Robežsargi, dienesta suņi, ieroči, sensori un kameras ik brīdi gādā par to, lai Latvijā neierastos nelūgti viesi. «Zaļie cilvēciņi» Ukrainā un nelegālās imigrācijas uzplūdi no Austrumiem liek arī Latvijas robežsardzei paaugstināt gatavību. Ir devās pārbaudīt, cik necaurejama dabā izskatās NATO un Krievijas robeža Latgales novados
Nogriezušies no lielā ceļa, kurš tālāk ved uz Vientuļu robežpunktu, akmeņiem sitot pa mašīnas apakšu, braucam uz Latvijas un Krievijas zaļo robežu Viļakas pusē. «Pāriet robežu no Krievijas varētu bez problēmām, neviens gailis pakaļ nedziedātu,» saka līdzbraucējs, dabas pētnieks Vilis Bukšs, kurš labi pārzina šīs vietas un izstaigājis tās vēl padomju laikos.
Mūsu mērķis gan nav nelikumīgi šķērsot robežu, par ko draud kriminālatbildība - gribam tikai redzēt, kā praksē izskatās Latvijas un līdz ar to visa NATO bloka austrumu robežas apsardze. Kopš kara sākšanās Ukrainā situācija kļuvusi nervozāka, Krievija ir solījusi «reaģēt», ja NATO sāks regulāru karaspēka rotāciju Baltijas valstīs, bet Igaunija jau divas reizes piedzīvojusi nopietnus robežincidentus. Septembra sākumā, pāris dienu pēc ASV prezidenta Obamas viesošanās Tallinā, Krievijas specdienesti uz austrumu robežas nolaupīja Igaunijas Drošības policijas virsnieku Estonu Kohveru, bet 22.oktobrī Krievijas spiegu lidmašīna ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Sāremā salas, un šis tiek uzskatīts par nopietnāko NATO gaisa telpas robežpārkāpumu, ko Maskava izdarījusi kopš aukstā kara beigām.
