Diktatora sarunas ar politieslodzītajiem — izmisuma mēģinājums noturēt varu
Baltkrievijas pilsonis Aleksandrs Lukašenko sāk zaudēt cerības, ka varēs pārlaist tautas protestus un turpināt valdīt. Pēdējo dienu notikumi rāda, ka nevis protestētāji pagurst, bet gan diktatoram sāk aptrūkties līdzekļu, lai bremzētu vēstures nenovēršamo gaitu. Pagājušo sestdien viņš vēl tēloja sarunas ar politieslodzītajiem cietumā, taču jau pirmdien viņa iekšlietu ministrs paziņoja, ka atļāvis lietot pret demonstrantiem kaujas ieročus, bet otrdien opozīcija pieteica viņam ultimātu līdz 25. oktobrim aiziet labprātīgi, citādi būs vispārējs streiks.
Lukašenko tikšanās VDK cietumā Minskā ar apcietinātajiem politiskajiem oponentiem, lai «apspriestu konstitucionālo reformu», izbrīnīja daudzus. Varēja šķist, ka viņš mēģina parādīt, ka ir gatavs dialogam. Taču jau nākamajā dienā, svētdien, režīma sargsuņi ar īpašu nežēlību vērsās pret demonstrantiem, kuri, kā katru svētdienu pēc 9. augustā viltotajām vēlēšanām, masveidā izgāja ielās Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās.
