Lata simboliskā un ekonomiskā vērtība ir devusi stimulu virzīties uz priekšu. Tagad turēšanās pie tā drīzāk panāks pretējo - virzīs mūs atpakaļ
Latvija virzās uz eiro ieviešanu. Esam nonākuši finiša taisnē un, ja viss labi ies, 2014.gadā varēsim iepirkties eirozonā, nemainot naudu, bet citu valstu iedzīvotāji ikdienā varēs aplūkot jaunas monētas ar Latvijas simboliku. Pašlaik dati, kas atspoguļo Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret eiro ieviešanu, noveco dažās dienās. Cilvēku atbildes kardināli mainās atkarībā no tā, kā formulēts jautājums. Sabiedriskās domas aptaujas vieno uzrādītā iedzīvotāju nevienprātība. Tieši par nevienprātību ir nepieciešams runāt, jo eiro izgaismo svarīgu pašapziņas izvēli, kas jāizdara.
Eiro ieviešanu pilnībā atbalsta mazāk nekā puse iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik daudz Latvijai devusi dalība Eiropas Savienībā, mazais atbalsts šķiet pārsteidzošs. Eirobarometra dati rāda, ka 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nav labi informēti par eiro ieviešanu. Vai tas var skaidrot zemo atbalstu? Politiķu un ekonomistu skaidrojumi nereti izklausās pēc dižošanās ar makroekonomiskām zināšanām, nevis pārliecina cilvēku, kurš neceļo, neizprot globālo ekonomiku un Latvijas uzņēmēju plānus. Tomēr arī valdībai klauvēt pie kurlo bungādiņām ir bijis nepateicīgs uzdevums, un tās kustības pavada nedrošā cilvēka neticīgs skats. Mūžīgais vairākums - no kurienes tas? Kāda tajā ir proporcija starp pašcieņas trūkumu, skepsi un subjektīvu nedrošību, šoreiz eiro gadījumā? Visi nav noliedzēji, bet «par» un «pret» argumentu un jūtu sadursme eiro jautājumā atkal aizvedina pie domas, kāpēc tik liela sabiedrības daļa ir negatīva. Situācija rada augsni spekulācijām par nākotni un iedzīvotāju sašķeltībai eiro jautājumā.
