Ziņas par tautas nobalsošanu ierindojās starp galvenajiem virsrakstiem Krievijas medijos līdzās sižetiem par prezidenta vēlēšanām un bruņota grupējuma likvidēšanu uz Čečenijas robežas. Gan Kremlim lojālie, gan opozīcijas mediji pauž līdzīgu attieksmi - referendums ir sākums cīņai par krievvalodīgo tiesībām Latvijā
Avīzes Komsomoļskaja pravda mājaslapā referendumam pat veltīta sadaļa ar nosaukumu Liela un varena, citējot dzejnieku Turgeņevu par krievu valodu. Pēcreferenduma rītā vairāki portāli secināja: «Liela, bet ne varena - krievu valoda nekļūs par otru valsts valodu Latvijā.»
Krievijas mediji skaidro, ka uzvara referendumā pievērstu uzmanību Latvijas krievvalodīgo apspiešanai vai pat risinātu šo problēmu. Piemēram, TVC ziņu sižetā žurnālists stāsta: «Šis referendums varētu nenotikt, ja vien pirms 20 gadiem valsts iedzīvotāji nebūtu sadalīti divās grupās: vienus nosauktu par titulnāciju, otrus - par okupantiem.» Daudzkārt pieminētas Valsts valodas centra inspekcijas, krievu skolu reforma. Telekanāls RTR komentēja: «Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata krievu valodu par dzimto, daudzi grib Puškina valodā sarunāties ne tikai savā starpā, bet arī ar valsti.» Gazeta.ru citē politikas profesoru Kirilu Koktišu: «Latvijas krievi necieš no segregācijas. Tomēr, kā var dzīvot valstī, ja nejūties pilnvērtīgs?»
