Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Kā Rīga tika pie sabiedrisko apspriešanu ierobežojuma, ar kuru tikpat kā neviens nav mierā
Birokrāti ir sapinušies meistarībā. Tā organizācijas Sabiedrība par atklātību — Delna vadītāja Inese Tauriņa raksturo izmaiņas Rīgas nolikumā, kas turpmāk iedzīvotājiem ļaus rosināt publisku apspriešanu tikai tad, ja par to parakstīsies vismaz 20 tūkstoši pilsētnieku. «Faktiski tiek likvidētas sabiedrības iespējas līdzdarboties ar šo instrumentu,» secina Tauriņa. Delna sūtīs vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, aicinot noskaidrot, kāda bijusi prakse gan Rīgai, gan citām Latvijas pašvaldībām, nosakot parakstu slieksni publiskas apspriešanas rosināšanai, jo «tas slieksnis ir nenormāls».
Tam, ka šāds parakstu slieksnis apspriežu rosināšanai ir par augstu, piekrīt arī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV). Ja šo instrumentu gribētos iedarbināt, «tas būtu diezgan nereāli». Pilsētas vadītājs jau vienojies šo jautājumu tuvākajās nedēļās pārrunāt ar sabiedriskajām organizācijām. «Cipars ir maināms, bet uz kādu — to vajadzētu izduskutēt,» saka mērs.
