Zīmŗjums – Shutterstock.
Jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jātiek galā ar gadiem novārtā atstātiem darbiem un neatrisinātām pretrunām
Šoziem daudziem pašvaldību siltumražošanas uzņēmumiem šķelda bijusi glābiņš, kas ļāvis ierobežot tarifu pieaugumu, taču Latvijas sadrumstalotās un bez konkrēta atbildīgā atstātās klimata politikas dēļ šķelda nākotnē varētu kļūt par papildu nastu siltuma patērētājiem. Trīs ministrijas — Ekonomikas, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības — tik ilgi nav spējušas koordinēt savu darbu jau 2018. gadā pieņemtas Eiropas Savienības direktīvas ieviešanai, ka siltumuzņēmumiem draud lielas papildu izmaksas par nespēju pierādīt, ka izmantotā šķelda iegūta ilgtspējīgi.
Tas ir tikai viens no milzum daudz gadījumu, kuros Latvijas valsts pārvaldes rīcība klimata, enerģētikas un vides jautājumos bijusi neefektīva vai pat nevajadzīgi paaugstinājusi izmaksas uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
