Hersonas iedzīvotāji smeļ Dņepras upes ūdeni ikdienas lietošanai. Foto — Scanpix.
1. Raķete Polijas teritorijā
15. novembrī Polijas pierobežā ar Ukrainu nokrita raķete, kas nogalināja divus cilvēkus. Nekavējoties sāktajā izmeklēšanā Polija neguva pierādījumus, ka tā izšauta no Krievijas, paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda un pieļāva, ka Krievijā ražotā S-300 raķete palaista no Ukrainas, lai notriektu krievu raķetes. Izmeklēšana noskaidros, kāpēc tā nokrita Polijā. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka nav konstatētas pazīmes par Krievijas uzbrukumu NATO valstij. Polija nelūdza iedarbināt NATO 4. pantu, kas paredz dalībvalstīm apspriesties, ja kāda saskata draudus tās drošībai.
Tomēr pilnībā par notikušo atbildīga ir Krievija, kas otrdien izšāva ap 100 raķešu uz Ukrainu, teica Stoltenbergs. Lielāko daļu no tām ukraiņi notrieca. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvien ir pārliecināts, ka Polijā nokritusī ir Krievijas raķete. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzskata, ka NATO valstīm, kurām ir kopēja robeža ar Ukrainu, jādomā par papildu pretgaisa aizsardzību.
