Uzņēmēja Ruslana Rimarska pārtikas izstādē Varšavā šā gada maijā. Foto no personīgā arhīva.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ļviva ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Ukrainas transporta mezgliem — tur masveidā ierodas bēgļi no kauju plostītajiem reģioniem valsts austrumos. Tāpēc nav pārspīlēti arī Ļvivu saukt par «frontes līniju».
«Lielākā daļa pilsētas uzņēmumu ir pārprofilējuši savu darbību, lai apmierinātu militārās vajadzības — tie ne tikai cenšas daļu savu ienākumu novirzīt lieliem brīvprātīgo fondiem, bet daudzi īpašnieki arī paši aktīvi iesaistās brīvprātīgo projektos,» saka uzņēmēja Ruslana Rimarska no Ļvivas. Viņas Smakuli ir neliela ģimenes firma, kas ražo bezglutēna, bezlaktozes un hipoalerģiskus konditorejas izstrādājumus.
Gada sākumā Ruslana centās iesaistīties starptautiskajā tirgū un parakstīja pirmo līgumu ar mazumtirdzniecības uzņēmumu no Saūda Arābijas. Pirmo konteineru bija paredzēts piegādāt marta sākumā. Taču sūtījumu atcēla kara un loģistikas problēmu dēļ. Ruslana visu saražoto nosūtīja brīvprātīgo štābiem, kas izmitina pārvietotos cilvēkus. «Tirgošana tika pārtraukta, bet, lai neapstātos ražošana, es vienojos ar USAID1, ka viņi maksās par izejvielām un mēs piegādāsim produkciju bēgļu centriem.»
