Oleksija Marčenko ģimene. Foto no personīgā arhīva.
Oleksijs Marčenko ir viens no tiem, kas pēc Krievijas iebrukuma ar ģimeni no dzimtā Žitomiras apgabala pārcēlās uz Ļvivu. Viņš pajoko, ka tas bijis gan vēsturiski, gan maksimāli izdevīgi — pirmkārt, sieva mierīgi varēja dzemdēt trešo bērnu, otrkārt, tieši Ļvivā Aleksejs atvēra savas sabiedriskās organizācijas Be Free (Esi brīvs) centrālo biroju.
To, ka viņa misija ir palīdzēt citiem, Oleksijs sapratis studiju gados — pēc mācību programmas laikā apmeklēta bērnunama viņš sāka prātot, kā palīdzēt šiem audzēkņiem adaptēties sabiedrībā. Jaunais vīrietis sāka bērnunamos vadīt «patstāvības stundas», kuru mērķis bija iemācīt pašiem tikt galā ar savām problēmām un palīdzēt izvēlēties profesiju.
Pamazām šīs nodarbības kļuva tik populāras, ka pārauga jaunā izglītības programmā, kurā bērni apguva angļu valodu, datorus, kulināriju, amatniecību, pat ģitāras spēli. 2015. gadā Oleksija organizētā skolotāju un brīvprātīgo komanda apšaudes draudu apstākļos organizēja pirmo jauniešu nometni Krasnohorivkā Doneckas apgabalā — tur viņus gaidīja aptuveni simt frontes zonā palikušu bērnu. «Tieši bērnu laimīgās acis iedvesmoja palīdzēt vēl vairāk un paplašināties,» atzīst Oleksijs.
