Kara balsis.* Gads pēc Azovstaļ

  • Darina Rogačuka, speciāli Ir
  • 31.05.2023
  • IR
Dmitro Kozackis rūpnīcā Azovstaļ pagājušā gada maijā.
Foto no personīgā arhīva

Dmitro Kozackis rūpnīcā Azovstaļ pagājušā gada maijā. Foto no personīgā arhīva.

Dmitro Kozacka fotogrāfijas no ielenktās rūpnīcas bija retas liecības par Mariupolē notiekošo

Augstajos rūpnīcas Azovstaļ mūros ielauzies gaismas stars, kas apspīd vīrieti formā. Ar šādu pašportretu Dmitro Kozackis visai pasaulei parādīja izturību un drosmi, ar kādu ukraiņu karavīri bija apņēmušies līdz galam aizstāvēt Mariupoli. Tikai dažas dienas pēc šīs fotogrāfijas publicēšanas vietnē Instagram Dmitro un viņa ieroču brāļi nonāca krievu gūstā — tas bija vienīgais veids, kā dzīviem izkļūt no ielenkuma. Taču Azovstaļ aizstāvji jau bija ierakstīti pasaules vēsturē kā karavīri, kuri vairākus mēnešus izturēja nepārtrauktas cīņas un mēģinājumus viņus iznīcināt ar visdažādākajiem ieročiem.

Dmitro piedzima vilciena konduktoru ģimenē Malinas pilsētā, kas atrodas Kijivai kaimiņos esošajā Žitomiras apgabalā, un bērnībā kopā ar māti daudz laika pavadīja uz dzelzceļa. Taču viņš nesekoja vecāku pēdās, jo par jaunieša kaislību kļuva fotografēšana, ar interesantiem darbiem izceļoties jau vietējā fotoklubā. 

Jaunākajā žurnālā