Krievija nespētu okupēt Baltijas valstis, taču var mēģināt paralizēt NATO
Krievijas karu pret Rietumiem neizbeigs ne miera sarunas, ne sarunāšana ar Vladimiru Putinu, kā dažs iedomājas. Karš turpināsies tikmēr, kamēr Krievijas armija nebūs sakauta Ukrainā. Taču nevajag arī iedomāties, ka Krievija mūs militāri neapdraud, kamēr karo Ukrainā.
Brīdinājumi, ka, «ja Ukraina zaudēs, Putins neapstāsies» un viņa nākamais mērķis tad būšot NATO valsts, nav precīzi — Ukrainas zaudējums nav priekšnoteikums Krievijas karam pret Rietumiem. Putins ne tikai uzskata, ka jau karo ar NATO, bet arī tiešām karo, pat ja Rietumos politiķiem šķiet politkorekti teikt, ka mēs ar Krieviju nekarojam.
Pirmdien publicēti divi svarīgi dokumenti. Viens ir Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība rīcībā nonākušais Kremļa 2022. gada pavasarī sagatavotais plāns «situācijas noregulēšanai» Ukrainā, kurā skaidri pateikti Krievijas mērķi — Ukrainas pilnīga padošanās, atbruņošanās un atteikšanās no savas suverenitātes. Otrs ir Igaunijas laikraksta Eesti Ekspress sadarbībā ar kolēģiem Lietuvā, Polijā un Ukrainā veiktais pētījums par Krievijas militārajām bāzēm Baltijas valstu pierobežā, kurā secināts, ka Krievijai ir gana spēku, lai uzbruktu Baltijas valstīm nolūkā iedragāt NATO politisko vienotību.
