Valsts kancelejas direktore nespēj pildīt ierēdņa īpašos pienākumus pret valsti
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane zaudēs kampaņu par savām tiesībām regulēt valsts drošības dienestu darbu un nebūs noteicēja, kas un kā Latvijā drīkst strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem. Jācer, ka zaudēs arī amatu.
Janvārī darbu sāka VK direktores darbības vērtēšanas komisija, taču vērtēšanu apturēja, kad Satversmes aizsardzības birojs pauda vēlmi uzdot Dreimanei dažus jautājumus. Dreimanes reakciju grūti dēvēt citādi kā par histērisku - tas esot viņas Satversmē garantēto cilvēktiesību pārkāpums un vēršanās pret demokrātiskas valsts pamatiem, tāpēc - «jāaptur šī pielaižu apturēšanas sistēma!».
Ja pieeja valsts noslēpumam būtu cilvēktiesības, nevienā demokrātiskā valstī nebūtu vai nu valsts noslēpumu - jo ikviens drīkstētu tos zināt -, vai nu visiem vienādu cilvēktiesību - jo dažiem privileģētiem tās būtu īpašākas nekā pārējiem. Satversmes tiesa ir skaidri pateikusi, ka pieeja valsts noslēpumam ir nevis jebkura cilvēka tiesības, bet gan speciālas tiesības, kuras var iegūt tikai konkrēta persona uz noteiktu laiku un saistībā ar valsts pamatpienākumu - nacionālās drošības garantēšanu. ST ir atzinusi par cilvēktiesībām atbilstošus arī ierobežojumus pielaižu pārsūdzībā.
