Anna Hačatrjana ar saviem četriem bērniem un viņas māsa ar meitiņu pēc bēgšanas no Kalnu Karabahas. Foto — Der Spiegel.
Anna Hačatrjana ar bērniem bija spiesta bēgt no Kalnu Karabahas, kad pirms divām nedēļām tajā iebruka Azerbaidžāna. Viņas pārdzīvojumi ir daļa no lielāka stāsta par armēņu traģēdiju, kuri tagad baidās no vēl lielāka uzbrukuma
Tumšmatainā 36 gadus vecā sieviete kopā ar vīru, četriem bērniem, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu sēž viesnīcas septītajā stāvā. Uz Armēnijas dienvidaustrumu provinces galvaspilsētu Gorisu atbraukuši dienu iepriekš, steigā bēgot no savām līdzšinējām mājām. «Es vēlos, lai pasaule ar manām acīm redzētu, kas notika Kalnu Karabahā,» saka Anna Hačatrjana.
Ārā pie viesnīcas vērojamas bibliskas ainas: cauru diennakti no pārpildītām automašīnām un busiņiem traušas laukā cilvēki, līdzi velkot ar mantām piebāztus plastmasas maisus un čemodānus. No pavisam maziem zīdaiņiem līdz pat vārgiem sirmgalvjiem. Daudzi bēgļi izmisīgi meklē, kur pārlaist nākamo nakti šajā pilsētā, kurā pastāvīgi dzīvo 20 tūkstoši cilvēku.
