Aizvien biežāk arī Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā rietumeiropieši, brieduma gados sāk mācīties un mainīt nodarbošanos. Vieniem pārkvalificēšanās ir nepieciešamība, lai paliktu darba tirgū, bet citiem — lai beidzot būtu mierā un laimīgi. Gaidāms, ka nākotnē šī tendence kļūs vēl spēcīgāka
Tas, ka cilvēki 35—40 gados un pat vēlāk pārkvalificējas, Latvijā nav pavisam jauna tendence, taču pamazām vēršas plašumā. Gluži kā vīruss. Ņemot vērā strauji mainīgo darba vidi, lielais vilnis vēl ir priekšā, prognozē diplomēta karjeras un biznesa sākšanas konsultante Jolanta Jasukeviča. Viņa praktizē jau desmit gadus un ir arī Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas valdes locekle.
Pārmaiņas saistītas ar tehnoloģiju attīstību, procesu digitalizāciju, automatizāciju, pāreju uz videi draudzīgu uzņēmējdarbību. Līdz ar to pieaug darba tirgus polarizācija, samazinoties pieprasījumam pēc vidēja līmeņa, bet palielinoties pēc augsti kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem, rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pēc tās aprēķiniem, atbilstoši pasaules tehnoloģiju attīstības līmenim Igaunijā automatizācijas dēļ izzušanai pakļauti 43% darbavietu, bet Lietuvā aptuveni 60%. Aprēķins par Latviju nav veikts.
