Krievu valoda jau tagad Daugavpilī ir neoficiāla saziņas valoda: veikalos pārdevējas uzrunā krieviski, tirgū gaļas paviljonā lieliem burtiem rakstīts «sviņja» un mazākiem «cūka».
Daugavpilī dzīvojošie beidzot varēja publiski pateikt, ka vēlas runāt krieviski. Referenduma dienā dažs pilsonis pat nezināja, kā latviski ir «pret» un «par», taču tas neliedza valodām «pamērīties»
Centrālajā gājēju ielā Daugavpilī ir Hesburger ēstuve. Pa tās logu redzama Latgales Uroloģijas centra reklāma. Lielākā daļa daugavpiliešu gribētu, lai tur būtu rakstīts arī Latgaļskij centr urologii, jo 55% balsstiesīgo referendumā nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tā nebūtu milzīga pārmaiņa, jo krievu valoda jau tagad ir neoficiāla saziņas valoda: veikalos pārdevējas uzrunā krieviski, tirgū gaļas paviljonā lieliem burtiem rakstīts «sviņja» un mazākiem «cūka», skolas - divplūsmu, teātrī krievu izrādes. Ieeja klubā Banzai maksā četrus latus, vienā zālē skan angļu mūzika, otrā - krievu. Dejas, protams, ir otrajā. Gados jaunais personāls sveicinās krieviski, taču, dzirdot vaicājumu latviski, ātri un ar smaidu pāriet uz latviešu. Vecākās paaudzes cilvēki vai nu uz valsts valodu nepāriet, vai dara to sarauktu pieri. Šo iemeslu dēļ patiesi nav skaidrs, kāpēc sestdien, referenduma dienā, vajadzētu kustēt no mājas un piedalīties, ja viss jau ir. Turklāt - ja labi zināms, ka rezultāts nebūs labvēlīgs.
