Pēc vēlēšanām prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka izvērtēs trīs premjera amata kandidātus — Aldi Gobzemu, Jāni Bordānu un Arti Pabriku — un «sagaida, ka turpmākajā politisko partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem». Nekas neliecina, ka šī Raimonda Vējoņa vēlme tiks izpildīta. Ilustrācija — Krišs Salmanis.
Diezgan sen Latvijā nav bijusi situācija, kad nedēļu pirms Saeimas sanākšanas nav skaidrības par valdību. Ko tas konkrēti nozīmē? Un kas varētu notikt tālāk?
Zviedrijā pagājuši gandrīz divi mēneši kopš parlamenta vēlēšanām, bet vēl aizvien nav valdības, un jau diviem premjerministra amata kandidātiem nav izdevies salipināt koalīciju.
Vācijā pagāja gandrīz seši mēneši, kamēr Angelai Merkelei pēc 2017. gada vēlēšanām izdevās izveidot jaunu «lielo koalīciju» ar sociāldemokrātiem.
Nīderlandē pērn valdības veidošana prasīja 208 dienas.
Beļģijā pēc 2010. gada jūnija vēlēšanām partiju mokošās diskusijas ilga 541 dienu līdz nākamā gada oktobrim, kad beidzot jauns ministru kabinets saņēma uzticības balsojumu no parlamenta.
Bet šā gada augustā Ziemeļīrija pārsita pat Beļģijas rekordu, un Belfāsta ir bez reģionālā parlamenta uzticību baudošas izpildvaras jau kopš 2017. gada marta.
