Hronoloģisks ieskats latviešu dziedāšanas svētku vēsturē
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki
Rīgā, 1873.gada 26.-29.jūnijā.
Kopkorī 1003 dziedātāji.
Dziesmusvētku tradīciju iedibina Rīgas Latviešu biedrība. Pirmajos svētkos notiek divi kopkora koncerti - garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā un laicīgās mūzikas priekšnesumi Ķeizardārzā, kur notiek arī dziesmu kari.
Laicīgo dziesmu koncertu atklāj ar Krievijas valsts himnu, kam seko Rīga dimd. Repertuārā virkne tautasdziesmu Cimzes apdarē, trīs Baumaņu Kārļa komponētas dziesmas, to skaitā nākamā valsts himna Dievs, svētī Latviju!
Interesanti. Pirmie Dziesmusvētki noslēdzas ar finansiāliem panākumiem, kas stiprina Rīgas Latviešu biedrību. Ieejas biļete maksā 20 kapeikas, pavisam tiek ieņemti 7354 rubļi. Salīdzinājumam - pagasta skolotāja alga tolaik ir ap 150 rubļiem gadā. Dziesmusvētku dalībnieki uz Rīgu sabrauc zirgu pajūgos, bet daži pa Aivieksti un Daugavu ielīgo izpušķotās laivās.
