Valters Sīlis. Foto — Ieva Salmane.
Trīs gadus pēc kārtas nominēts par gada režisoru, Valters Sīlis šoreiz Spēlmaņu naktī saņēma trīs balvas uzreiz — viņa iestudējums Puika, kurš redzēja tumsā izpelnījās gada mazās formas izrādes godu, Valters pats gada režisora titulu un vēl arī Grand Prix
Nupat beidzies Valtera Sīļa jaunākā iestudējuma Perfektā teikuma nāve mēģinājums, tā pirmizrāde bija paredzēta 6. decembrī. Uz Nacionālā teātra skatuves uzbūvēta romāna autora, igauņu rakstnieka Reina Rauda privātmājas kopija. Starp rekvizītiem pamanu šķīvi ar tik kārdinošām kotletītēm, ka slepus tās pasmaržoju. Protams, putuplasts. Sīlis mani tūliņ pavelk uz zoba: «Tāds jau ir tas teātris! Vieni vienīgi māņi!»
Režisoram, kurš joprojām tiek saukts par «jauno», ir 35 gadi. Viņš sapņoja kļūt par dramaturgu, bet izkrita pēdējā uzņemšanas kārtā un pēc gada iestājās režisoros. Dramaturgu kursa vadītājs Lauris Gundars vēlāk esot teicis: «Redz, cik labu darbu izdarīju, ka tevi nepaņēmu!» Valters arī gadu studējis teātra kritiku pie Silvijas Radzobes. Tas devis spēju paškritiskāk vērtēt savu sniegumu un veselīgāk uztvert kritiku.
