Džons Malkovičs. Foto — Reinis Hofmanis.
Holivudas zvaigzne Džons Malkovičs (68) stāsta, kāpēc kino mirst, kāpēc pats kļuva par aktieri un kā nonāca Rīgā, lai spēlētu izrādi Dailes teātrī
Acu skats svelmains, bet balss viegla kā vēsmiņa — Džons Malkovičs nav tipiska kinozvaigzne. Viņš ieguva slavu kā ciniskais pavedinātājs Valmonts 1988. gada filmā Bīstamie sakari, kopš tam spēlējis pārsvarā ļaundarus un īpatņus un daudziem palicis prātā kā pāvests Jānis Pāvils III nesenajā seriālā Jaunais pāvests. Pa starpu viņš piekrita atveidot paša vārdā nosauktu tēlu 1999. gada filmā Būt par Džonu Malkoviču, kuras dīvaini ģeniālo oriģinalitāti labi raksturo paša Malkoviča teiktais, ka viņam nav nekāda sakara ar filmas titulā minēto varoni.
Kopš 80. gadu sākuma Malkovičam bijušas lomas aptuveni 140 filmās un televīzijas seriālos, taču viņa aktiera saknes meklējamas nu jau par leģendu kļuvušajā 1974. gadā dibinātajā Čikāgas Steppenwolf teātra ansamblī, un karjeras sākumā viņš izcēlās ar lomām amerikāņu klasiķu Artura Millera un Sema Šeparda lugās.
