Dāvis Sīmanis. Foto — Ieva Salmane.
Kā kino profesionālim Dāvim Sīmanim pēdējais gads bijis ļoti veiksmīgs, bet kā Latvijas patriotam licis uzdot smagus jautājumus
Kā bieži pandēmijas laikā, arī Dāvi Sīmani ielūdzu uz sarunu Zoom, jo kāpjošie saslimstības skaitļi Latvijā arī vakcinētajiem liek būt piesardzīgiem. Sīmanis šo laiku, kad paziņoti nacionālās kinobalvas Lielais Kristaps nominanti, starp kuriem viņa filma Gads pirms kara — vienpadsmit kategorijās, pavada Madridē. Neatpūšas. Jau atkal filmē. Spānijā krīzes laikā viss ir citādi nekā Latvijā, un salīdzinājums sarunas laikā sanāk mums neglaimojošs.
Pēdējie gadi, kas pasaulei pagājuši cīniņā ar pandēmiju, Sīmanim personīgi radošajā ziņā bijuši ļoti labi: 2019. gadā viņš sāka darbu pie vēsturiska trillera par laika sprīdi pirms Pirmā pasaules kara, 1913. gadu. Tad sekoja daudzsēriju mākslas filma par Latvijas laika leģendāro preses karalieni Emīliju Benjamiņu — arī šī gada Lielā Kristapa nominācijām bagāta filma, ko veidojuši vairāki režisori, bet Sīmanim tikusi, var sacīt, dramatiskākā — 6. sērija. Strādāts, rūpīgi ievērojot krīzes laika prasības: Covid-19 testus, maskas.
