Lidija Lasmane-Doroņina un Inga Ābele. Foto — Andris Sproģis.
«Man šķita svarīgi saglabāt Lidijas atziņu pērles. Jo Lidijas sūtība ir dzīvot, lai izstāstītu,» saka rakstniece Inga Ābele, kura grāmatā Lidijas ziediņi apkopojusi disidentes un PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībnieces Lidijas Lasmanes-Doroņinas atziņas
Lidija Lasmane-Doroņina mitinās nelielā īrētā dzīvoklītī pie Brīvības ielas. Pa visiem dzīvokļa logiem ik dienu ieskatās divi bērzi. Viens no tiem lūkojas Lidijas «cellē». Mikroskopiskā guļamistabā, kurā tik vien vietas kā vienguļamai gultai un nelielai drēbju nišai. Ciemiņus Lidija pieņem vai nu virtuvē, vai viesistabā. Tajā redzu trīs dažādu izmēru lupas — Lidijai pamazām zūd acu gaisma, un bez tām viņa vairs nevar saredzēt —, grāmatas un daudz gleznu. Lidija dzīvo viena, bet nav vientuļa. Ik dienu viņai kāds zvana, apciemo, interesējas.
