Jāns Stoklasa. Foto — Lauris Aizupietis.
Pēc ilgākas prombūtnes atgriezies dzimtajā Zviedrijā, pētnieks Jāns Stoklasa piekļuva starplaikā mirušā kriminālromānu autora Stīga Lārsona arhīvam. Spēcīgu versiju, kurš ir neatklātais premjerministra Ūlofa Palmes slepkava, šobrīd analizē Zviedrijas policija
Katram zviedram, kas 1986. gada 28. februārī bija sasniedzis saprātīgu vecumu, par premjerministra Ūlofa Palmes atentāta dienu ir kādas atmiņas. Politiķim ar sievu dodoties mājās pēc kino apmeklējuma, piektdienas vakara mieru pārtrauca snaipera lodes. «Bet man ir alibi,» provokatīvi paziņo rakstnieks Jāns Stoklasa. «Kad Stokholmā nošāva Ūlofu Palmi, biju gaismu tehniķis teātra izrādē Gēteborgā. Tikai nākamajā rītā man piezvanīja tēvs un pavēstīja, kas noticis.»
Jāns nekad nav sastapis arī rakstnieku Stīgu Lārsonu. Kamēr Lārsons lauza sev ceļu žurnālistikā un rakstīja trīs Millennium cikla kriminālromānus par meiteni ar pūķa tetovējumu, kas izpelnījās pasaules slavu jau pēc autora pēkšņās nāves 2004. gadā, Stoklasa ieguva arhitekta izglītību Zviedrijā un Čehijā. Aizķērās Prāgā, kur strādāja dažādos zviedru uzņēmumos, nodibināja avīzi Metro, sešus gadus bija tirdzniecības padomnieks Zviedrijas vēstniecībā. «Centāmies pārdot Zviedrijā ražotas virsskaņas lidmašīnas [SAB 39] Gripen, bet tad es no tā visa devos prom. Uzrakstīju grāmatu par koruptīviem darījumiem. Kā British Aerospace un SAB maksāja kukuļus čehu politiķiem,» viņš atklāj. «Rakstīju kopā ar avīzes Svenska Dagbladet žurnālistiem, biju viņu slepenais informācijas avots. 2007. gadā šī lieta nonāca galvenajos ziņu virsrakstos.»
