Andrejs Žagars. Foto — Lauris Aizupietis, F64, no žurnāla Ir arhīva.
Andrejs Žagars (1958—2019) bija azartiska personība ar mērķiem, ko sasniegt spēj tikai trakie
Viņam nepietika ar Latviju, vajadzēja pasauli. Māte esot teikusi — tas laikam tāpēc, ka svešumā dzimis. Andrejam bija gadiņš, kad viņu no Sibīrijas atveda uz Latviju. Sev atvēlētajos sešdesmit gados — kaut arī ir neiespējami domāt par viņu kā par padzīvojušu vai pusmūža cilvēku — viņš patiešām paguva pasauli apskatīt, iepazīt, novērtēt un izdarīja visu, lai arī Latvijas vārds tur skanētu droši un asociētos ar spožu mākslu.
Avantūras gars un nesātība
Cēsu puika, slavenajā Tatjanas Šverstes Tautas teātrī apgrozījies, aizskrēja uz Rīgu, uz kinoaktieru studiju un pēc tam tika Dailes teātra sestajā studijā. Dailē no laika gala prasts novērtēt stāju, iznesību un šarmu — un tā visa bija pārpārēm! Turklāt ātri izrādījās, ka smukulītis ir arī intelektuāls un nesātīgi zinātkārs.
