Nataļja Jevsejeva. Foto — Edmunds Brencis.
Par dēkaino, ekstravaganto latviešu «Mata Hari» Austru Ozoliņu-Krauzi stāsta mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva
Spilgtu personību Latvijas vēsturē netrūkst. Pie tām noteikti pieskaitāma mūsdienās gandrīz aizmirstā Austra Ozoliņa-Krauze (1890—1941), kura sevi sarunā ar Aspaziju salīdzināja ar Mata Hari. Viņas saistība ar slepenajiem dienestiem, mīlas dēkas un kazino apmeklējumi tikpat labi varētu atgādināt Džeimsu Bondu.
Tomēr Ozoliņa-Krauze bija kas krietni vairāk par azartisku spiedzi. 1912. gadā viņa iestājās Bernes Universitātes Juridiskajā fakultātē — rets un neparasts sasniegums tā laika latviešu sievietei. Pirmā pasaules kara laikā viņa lika lietā no vīra mantoto naudu, lai aktīvi un efektīvi informētu Rietumeiropas sabiedrību par Latviju, bet pēc kara kļuva par dāsnu mecenāti Rīgas grupas modernistiem, kam ir nozīmīga vieta latviešu mākslas vēsturē. Īpaši ciešas attiecības viņai bija ar gleznotāju Aleksandru Beļcovu.
