Māris Bambis, skursteņslauķis

  • Anda Burve-Rozīte
  • 07.07.2010
  • IR
Skursteņslauķa izejamais tērps. Ar spožām sudraba pogām. Balts kakla lakatiņš arī. «Kad izej sapucējies uz ielas, nāk klāt un prasa, vai aktieris.» Meitenes bieži skrien klāt, lai pieķertos pie pogas un kaut ko vēlētos. Foto — Andrejs Terentjevs, F64

Skursteņslauķa izejamais tērps. Ar spožām sudraba pogām. Balts kakla lakatiņš arī. «Kad izej sapucējies uz ielas, nāk klāt un prasa, vai aktieris.» Meitenes bieži skrien klāt, lai pieķertos pie pogas un kaut ko vēlētos. Foto — Andrejs Terentjevs, F64.

Kurš ir vistīrākais cilvēks pasaulē? Skursteņslauķis.

«Tik daudz reižu dienā kā viņš nemazgājas neviens cits,» smejas Māris Bambis. Viņš nāk no skursteņslauķu dinastijas. Vectēva brālis tīrījis Rīgas dūmeņus, vectēvs būvējis podiņu krāsnis. Māra tēvs bijis skursteņslauķis, un Māris pats - arī skursteņslauķis.
Vēl XVIII gadsimtā skursteņslauķu aprindās Eiropā, arī Latvijā, bijusi stingra hierarhija. Tikai meistars drīkstējis valkāt cilindru. Zellis - mazu, apaļu cepurīti. Uz ielas zellis turējies divus metrus aiz meistara, pa pašu ceļa maliņu, basām kājām.

Māris smej, ka no tēva, skursteņslauķa amata meistara, kā zellis nekad nav dabūjis pa ausi. Jaunībā amatu apguvis cītīgi. Jau sen pašam Mārim kabatā meistara sertifikāts. Taču arī ar zeļļa sertifikātu drīkst strādāt skursteņslauķa darbu. Vien nedrīkst mācīt citus, dibināt savu uzņēmumu.

Jaunākajā žurnālā