Foto — Reinis Hofmanis, F64.
Eiropas kultūras galvaspilsētas ideja nebūt nav domāta tikai eiropiešiem. Tā ir globāla programma, saka Sudzi Kogi, kas sadarbībā ar Rīga 2014 biroju stiprinās Japānas saites ar Latviju
Dzīvespriecīgais neliela auguma kungs neatbilst stereotipam par japāņu noslēgto dabu. Komunikabilitātē viņš ievērojami pārspēj jebkuru latvieti. Mūsu sarunai ir laika limits, un es pat nepaspēju pieķerties pie avārijas peldriņķa - jautājumiem par karatē un aikido melnajām jostām, kas norādītas Sudzi Kogi (Shuji Kogi) biogrāfijā.
Sākumā patrinam mēles ap modernajām tehnoloģijām. Kad izvelku telefonu, lai ierakstam izmantotu tā diktofonu, Sudzi Kogi atbildei no kabatas izceļ vienkāršu aparātiņu ar nezināmas japāņu firmas logo. «Šis ir vecs telefons, kura vienīgā priekšrocība - tas skaita manus soļus,» viņš rāda ciparus mazajā displejā. «Mans ārsts teica: tev ik dienu jānosoļo vismaz 10 000 soļu. Ar Japānu Latvijai ir septiņu stundu starpība, tātad šī diena ir sākusies, kad Latvijā vēl bija nakts. Tāpēc šodien esmu nosoļojis tikai 5048 soļus, patērējis 600 kilokaloriju un sadedzinājis 43 gramus tauku.» Vairāk nekā šie skaitļi acis piesaista telefona piekariņš, kas kontrastē ar Sudzi Kogi lietišķo ārieni. «Japānas austrumu daļai, kalnu apgabaliem tradicionāla lellīte. Talismans, lai ceļojums būtu drošs,» sarunas biedrs ar pirkstiem noglāsta mirdzošo nieku.
