«Tagad ir pilsoniskās apziņas triumfa laiks. Viss, kas cilvēkus šķīra, ir kļuvis nesvarīgs, jo ir lielās lietas, valsts liktenis, kas ir svarīgāks par visu,» saka ukraiņu rakstnieks Mikola Rjabčuks. Foto no rakstnieka personīgā arhīva.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
Ar Mikolu Rjabčuku sarunājas Ingmāra Balode
Mikola Rjabčuks (Микола Рябчук, 1953) ir ukraiņu rakstnieks, dzejnieks un publicists, profesors. Audzis Ļvivā, absolvējis Ļvivas Politehnisko institūtu (1977) un Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1988). 70. gados bijis aktīvs Ļvivas pagrīdes kultūras dzīves dalībnieks. Rjabčuks bijis ilggdējs tulkojumu žurnāla Vsesvit redaktors (1984—1996), vadījis arī citus būtiskus kultūras izdevumus. Ukrainas PEN centra goda prezidents, daudzu starptautisku apbalvojumu saņēmējs gan literatūrā, gan pētniecībā. Bijis vieslektors vairākās ASV universitātēs, pašlaik ir mācībspēks Prinstonas Universitātē, arī Varšavas Universitātē un Ļvivas Universitātē. Vairāku dzejas krājumu un daudzu eseju grāmatu autors; regulāri publicē analītiskus rakstus par Ukrainas politiku, nacionālo identitāti, Ukrainas un kaimiņvalstu attiecībām. Pētniecisko interešu laukā arī kultūras un valodas politika un postkoloniālisms. Par jaunāko grāmatu Nacionālista leksikons un citas esejas 2022. gadā saņēmis Tarasa Ševčenko vārdā nosaukto Ukrainas valsts prēmiju.
