Pirmajos un pēdējos centimetros Līga Rušiņa ieadīja Lielvārdes jostas raksta fragmentu. «Interesanti, ka tas vienmēr adās ļoti labi. Tajā ir tīra, laba enerģija.» Šis raksts viņai ir īpaši mīļš un saistās ar adīšanu, kurā vairāk nekā 10 gadus strādā profesionāli — viņai pieder rokdarbu materiālu veikals. Foto — Uģis Saukāns.
Vij, Dieviņ, zelta viju visgarām tēvuzemi — tā vēsta tautasdziesma, bet Līgas Rušiņas iniciatīva Šalle Latvijai to iemiesojusi 156 metrus un 80 centimetrus garā šallē, kas stafetes veidā gada laikā apceļojusi Latvijas kontūru. Valsts svētkos šalle finišēja Mežaparka estrādē, šobrīd aplūkojama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet 2024. gadā tiks dāvināta Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam 100 gadu jubilejā.
Pagājušā gada augustā Līgas prātā atausa ideja — jādara kaut kas kopējs un mīļš. «Satikties, nododot šalli nākamajam adītājam, pasmaidīt un nest enerģiju tālāk.» Šalle ir arī ieguldījums tautas mantojumā, lai nākamajām paaudzēm parādītu, ar ko nodarbojamies. «Amats, ar ko varam lepoties, — praktisks, skaists, to ir piekopuši mūsu senči.»
