Mārtiņš Kuplais ar lākturi rokā. Foto - Edmunds Brencis.
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs
Mārtiņš Kuplais ved uz Kurzemes sētas dzīvojamo māju. Slapjdraņķī omulīgi kūp skurstenis, sestdienā muzeju apskatīt ieradusies grupa tūristu. Nule muzejs ar plašu konferenci nosvinēja simtgadi.
Pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma 1924. gada 2. februārī Pieminekļu valdes sēdē pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja izveidi. Tas tika veidots kā visas valsts vēsturiskā atmiņa, un līdz mūsdienām izaudzis gana plašs — kopā ar Piebalgas Vēveru un Papes Ķoņu ciema Vītolnieku lauku ekspozīcijām muzejā ir 144 būves, bet kopējā saimniecībā ir ap 150 000 uzskaites vienību. Muzejs stāsta par Latvijas lauku dzīvi līdz pagājušā gadsimta 40. gadiem. Vaicāts, cik digitāli aprīkots varētu būt šāds muzejs 21. gadsimtā, Kuplais atbild, ka vienīgās spaidāmās pogas ir muzeja izstāžu zālē, kur līdz februāra beigām vēl aplūkojama izstāde par koklēm. Pēc viņa pārliecības, bērniem labāk ir izšūpoties īstās šūpolēs, nevis sakņupušiem spaidīt telefonu pogas.
