Islandes parlamenta deputāte Brindisa Haraldsdotira. Publicitātes foto.
Islandes parlamenta deputāte Brindisa Haraldsdotira (Bryndís Haraldsdotira), Ziemeļvalstu Padomes prezidente, šovasar viesojās Latvijā un piedalījās divās diskusijās festivālā Lampa Cēsīs kopā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV) un Baltkrievijas opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanousku. Aicināta uz sarunu, viņa pauda Ziemeļvalstu Padomes nostāju dažādos arī Latvijai būtiskos jautājumos, iezīmēja situāciju Islandē un atsaucās uz ciešām attiecībām starp šo tālo ziemeļu valsti un Latviju.
Islandes delegāciju Ziemeļvalstu Padomē pārstāvat jau kopš 2021. gada, un atbilstoši prezidējošās dalībvalsts rotācijai uz gadu esat ievēlēta par Ziemeļvalstu Padomes prezidenti. Cik svarīgs šis amats ir Islandei?
Ziemeļvalstu Padome ir lielākā starptautiskās sadarbības organizācija Islandē pārstāvju skaita ziņā. Ziemeļvalstu Padomē Islandei ir septiņi pārstāvji, bet citās starptautiskās sadarbības organizācijās, piemēram, NATO, EDSO PA un Eiropas Padomē, – divi vai trīs pārstāvji. Dalība Ziemeļvalstu Padomē Islandei ir nozīmīga, un aptaujas liecina, ka tā uzskata arī valsts iedzīvotāji. Islande nav ES dalībvalsts, un, lai gan tā ir cieši integrēta ES ar dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Šengenas zonā, pašlaik ne manis pārstāvētās partijas, ne pārējo Islandes parlamenta partiju darba kārtībā nav diskusiju par Islandes iespējamo pievienošanos ES. Valstiskā līmenī Islandes prioritāte pašlaik ir dalība Ziemeļvalstu Padomē un cieša sadarbība Ziemeļvalstu starpā. Tās Islandi padara stiprāku, kopīgi ar citām Ziemeļvalstīm iestājoties par reģionāli nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, mieru un drošību reģionā, kā arī vides aizsardzību un dzimumu līdztiesību.
