Māris Jansons pēc veiksmīgas karjeras Rīgā atgriezies dzimtajās Cēsīs, tuvāk pļavām. Foto — Ieva Salmane.
Māra Jansona pavārgrāmata Pļava radīta, lai iedvesmotu paskatīties arī Latvijā strauji izzūdošo dabisko pļavu virzienā. Tur atrodami augi ar brīnišķīgu aromātu — veselīgi, un pat putojoši
Ziemeļu madara: četras lapiņas mieturī. Iebridusi pļavā pie Nurmižiem, balto sīkziedu puķi, kas daudzām meitām Jāņu vainagā, rāda bioloģe Rūta Abaja. Madaru, izrādās, pļavās ir daudz, un tās ir dažādas: baltā, smaržīgā, ķeraiņu, dūkstu… Un arī tā dēvētā īstā, dzeltenā, kam tautā doti vēl citi vārdi: Jāņa zāle, medus puķe, sviestpuķīte. Aromātiskā madara, viena no Eiropā strauji izzūdošo dabisko pļavu indikatorsugām, kļuvusi par populāra Latvijas kosmētikas zīmola simbolu.
Bet vai zinājāt, ka šo vasaras vidus augu arī garšas īpašību dēļ ar panākumiem var lietot gastronomijā? Cēsu restorāna Kest šefpavārs Māris Jansons, piemēram, vasaras sākumā lielākos daudzumos izveido madaras eļļas rezerves. Kārtīgi sablendē līdz 80 grādiem uzsildītu augu eļļu vai biezu olīveļļu ar madaras ziediem, izkāš caur marli un strauji atdzesē. Aromātisko mikstūru uzglabā slēgtā traukā tumšā un vēsā vietā. Vēlāk Māris ar to pārslacīs savus pavārmākslas meistardarbus. Madaras spilgtais aromāts piešķirs ēdienam ziemeļu vasaras spilgtumu un eleganci.
