«Katrā pagastā kāds darbojas ar mālu vai cep maizi, un pērļo. Es ne. Es meklēju pusdārgakmeņus un taisu no tiem rotaslietas,» Ainis stāsta par paša atrastajiem minerāliem Gulbenes pusē. Foto — Gatis Bogdanovs.
Pirms trim gadiem Ainis, staigājot pa pļavu, uz kurmja rakuma pamanīja savādu akmeni. It kā parasts laukakmens, tomēr savāds. Ainis tolaik aizrautīgi lasīja literatūru par minerāliem un derīgajiem izrakteņiem. Pēc gada sakrāmēja auto 218 kilogramus paša atrasto akmeņu un ar slīpu bagāžnieku devās uz Tartu Universitāti pie ģeologiem, lai tie palīdz identificēt minerālus. Atklājās, ka kurmja rakumā mājojusi jašma. «Varbūt jašma meklē mani!» smejas Ainis, stāstīdams, ka viņa vectēvs ir no Urāliem.
Ar Aini tiekamies Gulbenes novada Litenē, viņa izveidotajā Latvijas pusdārgakmeņu darbnīcā. Par pusdārgakmeņiem ierasts dēvēt tos minerālus, kas nav dārgakmeņi. Un tādi ir tikai četri — dimants, safīrs, rubīns, smaragds. «Ticu, ka Latvijā arī tie ir, tikai baigi jārok,» smejas Ainis un stāsta, ka lāpstu neiesaista. Vienkārši staigā pa laukiem, mežiem un meklē. Kad atrod, ved uz darbnīcu un apstrādā.
