«Pašā sākumā es vēlējos vienkārši pasargāt naudu no inflācijas un ideālajā gadījumā arī kaut ko nopelnīt. Jau pēc gada biju sapratis, ka ar šo var pelnīt, un sāku mērķtiecīgi investēt. Kāds ir mērķis tagad? Īsti mērķa nav. Bet man patīk ideja par absolūtu finansiālo neatkarību un bezrūpīgām vecumdienām.» Foto — Edmunds Brencis.
Aleksandrs Riguns (30) pēc profesijas ir elektroinženieris projektētājs, kura «dārgākais hobijs» ir pirkt un pārdot akcijas Baltijas biržā. Kā cilvēks bez finanšu izglītības ir spējis pašmācības ceļā kļūt par biržas spēlmani un pelnīt vidēji 20% gadā? Un kāpēc viņam īsti nepatīk runāt par šo skaitli — Ir Nauda intervijā
Šķiet, tipisks Latvijas biržas spēlmanis ir cilvēks bez sākotnējas finanšu izglītības, kurš kādreiz pievērsies akciju tirgum drīzāk azarta dēļ. Daudzi iegulda vēl kopš 90. gadu vai jaunās tūkstošgades sākuma — vinnējot un kļūdoties, lasot uzņēmumu gada pārskatus un akciju tirgus padomu grāmatas, viņi ir praksē apguvuši finanšu pratības pamatus. Taču atšķirībā no Amerikas vai Ķīnas, kur biržas darījumos masveidā iesaistās mājsaimnieces un studenti, Latvijā aktīvi privātie biržas investori drīzāk ir «baltās vārnas» — diezin vai to skaits sasniedz simtu. Šis stāsts ir par vienu no viņiem, kurš vēl nav aizmirsis, kā tas ir — būt zaļknābim un sākt riskēt ar savu naudu, spēlējoties ar varbūtībām.
