Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība daudz neatpaliek no citiem eiropiešiem, tomēr nākotnē raugāmies ar bažām. Vai izvēlamies par to nedomāt
Finanšu pratība nav tikai viena no ikdienas dzīvei nepieciešamajām prasmēm. Raugoties plašāk — bez tās nekādi nevaram, pirmkārt, nodrošināt sev tādu dzīvi, kādu vēlamies, kāda tā potenciāli varētu būt, ja mēs rīkotos ar savu naudu prasmīgāk. Ne tagad, ne nākotnē. Otrkārt, valsts kopumā nevar attīstīties, jo finanšu pakalpojumi stagnē, ja nav cilvēku, kuri gatavi tos lietot. Piemēram, kapitāla tirgus, kas ir būtisks pamats ekonomikai. Tas veido apburto loku, var pat teikt, nabadzības slazdu, no kura grūti izrauties.
Taču kopumā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu līmenī. To varu droši apgalvot, jo Latvijas Banka jau ilgstoši aprēķina finanšu pratības indeksu, kas veidots pēc OECD finanšu izglītības tīkla izstrādātas metodoloģijas. Tiek mērīta no 18 līdz 79 gadiem vecu iedzīvotāju finanšu izglītība trīs līmeņos — pēc zināšanām, attieksmes un uzvedības.
