Foto — Madara Gritāne.
Vanadzēnu mājas Zaubē ir Toma un Elīnas Alsbergu pašu rokām izlolots paradīzes stūrītis zemes virsū un pavisam īsts pierādījums klišejiskajam teicienam — ja kaut ko ļoti vēlas, tas piepildās. Protams, ne bez darba
Desmitreiz caurumaināka un desmitreiz briesmīgāka — Elīna raksturo, kā Vanadzēnu māja, kas šobrīd liekas kā izkāpusi no interjera žurnāla lappusēm, izskatījās, pirms viņi sāka šeit darboties. Melni nokvēpušajās iekštelpās mētājušies dažādi krāmi un putuplasta gabali, pati māja — ieaugusi brikšņos un sasniedzama tikai ar pilnpiedziņas auto. «Neviens racionāli domājošs cilvēks šo vietu neizvēlētos, bet mēs laikam tādi nekad neesam bijuši,» viņa smejas.
Īpašumu ģimene atrada sludinājumu portālā, lai gan fotogrāfijas neko daudz no tās neatklāja, tikai seno, rūtoto logu un vīnogulājiem klātu stūri. Turklāt bildes bija no vasaras, bet Alsbergi pa dziļām risēm izdangātu ceļu Vanadzēnus apskatīt brauca novembrī. «Uzrunājusi» pati māja ar dīķīti un vecu, sašķiebušos koka sētiņu, bet lēmums par labu iegādei pieņemts, uz guļamistabas plauktiņa atrodot visā mājā vienīgo grāmatu Emīlija — abu tolaik gadu vecās meitiņas vārdā.
