Maska.
Seši galamērķi kalnu pastaigām
Ar kalniem «saslimu» 2016. gadā, kad dienu pirms izbraukšanas piekritu doties līdzi draugiem uz Tatriem Slovākijā. Vēlāk man bija laime pusgadu dzīvot Slovēnijā, kas lepojas ar neskaitāmām 2000 metrus augstām virsotnēm un kuras kalni ir neatņemama slovēņu ikdienas dzīves daļa.
Uz kalniem dodos divas trīs reizes gadā, kad vien man ir vaļa. Šobrīd esmu iekarojusi apmēram 15 virsotnes, un nākamais mērķis ir Itālijas Dolomīti. Kāpšana kalnos ir mana meditācija un vienlaikus cīņa ar sevi, jo ceļš līdz virsotnei parasti ir šķēršļu pilns. Taču neaprakstāmā brīvība un kalnu varenība atspēko grūtības.
Viss, kas nepieciešams, lai dotos kalnos, ir piemērots apģērbs, apavi un ekipējums, piemēram, ja kalnus klāj ledus, tad leduscirtnis un saules aizsargkrēms, jo sniegā saule atstarojas un var radīt spēcīgus apdegumus. Svarīga tērpa sastāvdaļa ir ērta mugursoma. Lai somā neiekļūtu kaut kas lieks, ir jāsastāda nepieciešamo lietu saraksts, un soma jākrāmē dienu iepriekš. Noteikti jāpaņem līdzi kāds salds našķis, teiksim, šokolāde, proteīna batoniņš, lai kāpienā atjaunotu enerģijas rezerves. Taču vissvarīgākais — jānes līdzi vismaz divi litri ūdens. Tikai izdzerot pietiekami daudz šķidruma, var izvairīties no augstuma slimības, ko izraisa skābekļa spiediena samazināšanās.
