Foto no personīgā arhīva.
Lai šovasar rosinātu doties ceļā, Ir sāk rakstu sēriju par interesantiem galamērķiem un neparastiem piedzīvojumiem.
Gunta Žagare bieži ceļojusi vienatnē, taču solobrauciens ar motociklu pat viņai prasīja saņemšanos
Pirms gada Gunta Žagare uz motocikla bija ceļā no mājām Bērzciemā uz Ventspili. Viņa piestāja ceļmalā. «Biju nenormāli pārbijusies!» Gunta devās uz prāmi, lai sāktu savu pirmo soloceļojumu ar motociklu — trīs nedēļās no Nīneshamnas Zviedrijā līdz Lofotu salām Norvēģijā. Domas šaudījās kā trakas. «Ko tu dari? Varbūt vienkārši griezt riņķī un braukt mājās? Pasarg dievs, mocim kaut kas notiks, un es palikšu viena nekurienes vidū.»
Bet tad viņa sev strikti pateica: «Pfu, saņemies! Nekas nav rezervēts un akmenī kalts. Ja būs tik slikti, jebkurā brīdī brauksi mājās. Bet vismaz pamēģini!» Laika gaitā šis princips ir nostiprinājies — vismaz pamēģināt, pat ja ļoti bail. «Pašā ceļa sākumā ir bailes no tiem miljons scenārijiem, kas varētu notikt.» Bet tad paiet pirmā, otrā, trešā diena, un redzi — nekas slikts nav noticis, jo ceļš pats daudz ko pasaka priekšā.
