Jānis Butāns pie sava vienīgā stropa. Foto no privātā arhīva
Pirms trim gadiem nopirku bišu stropu. Dzīvoju pilsētā, lauku māju man nav, bet strops ar bitēm — ir! Ideju nošpikoju no drauga Kaspara, kurš uz Jūrmalas mājas otrā stāva balkona bija nolicis stropu. Izdomāju, ka mums ar sievu un meitu arī vajag bišu saimi. Ja stropi var atrasties uz LTV terases un Zviedrijas vēstniecības dārzā Rīgas centrā, kāpēc mums nevar būt savs? Man patīk doma par bitēm pilsētā. Tas ir kaut kas labs — bites apputeksnē ziedus un veido krāšņāku dabu.
Dārzs pie mūsu Jelgavas mājas ir tik mazs, ka stropam vietu atrast grūti. Apsvēru iespēju to novietot uz saimniecības ēkas jumta, bet tad vajadzētu izturīgāku jumtu. Tāpēc sarunāju ar mammas draudzeni, ka stropu nolikšu pie viņas mājas Ozolniekos, kur apkārt ir pļavas un meži. Tad sludinājumu portālā sameklēju tanti, kas pārdeva stropus ar visām bitēm, noīrēju mašīnas piekabi, kur likt pirkumu, un kopā ar sievu un draugiem braucām pēc bitēm.
