
Pirmais iemesls kopā sanākšanai bija rokdarbnieču vēlme iemācīties ko jaunu. Tagad tikpat svarīgs iemesls ir kopā būšana. Foto — Reinis Inkēns.
Reizi nedēļā viņas sanāk kopā, lai adītu, spriestu par dzijas kamoliem un vienkārši parunātos. Savu rokdarbnieču kopu sievietes nosaukušas noslēpumainā vārdā — par Zilajām durvīm
r pelēks, vējains laiks. Ideāla diena, lai paliktu mājās pidžamā pie televizora un karstas ķirbja zupas. Nevienu nesatikt, neredzēt. Vai tieši otrādi. Ideāla diena, lai uzvilktu pašadīto Islandes džemperi un silto cepuri, uzkrāsotu košas lūpas un dotos piedzīvot vēju, drēgnumu un cilvēcisko siltumu. Kurp? Ja ejat uz Zilajām durvīm, paķeriet līdzi adāmadatas! Kamolus varēs satīt uz vietas.
Rokdarbnieču grupā Zilās durvis šī ir īpaša diena: dalībnieces ierodas ar mājasdarbu — rokdarbu, kurš radīts, iedvesmojoties no krāsu salikuma kādā fotogrāfijā: uz spilgti rozā fona zaļi zāles stiebri. Krāsas ir vienīgais pieturas punkts — pārējais ir autoru izvēle. Arī pats priekšmets. Tas var būt jebkas, ar vienīgo noteikumu: tam jābūt sarežģītajā krāsu salikumā — spilgti rozā ar sulīgi zaļo. Atšķirībā no skolas, kur mājasdarbs nozīmē retākas skolēnu rindas, šeit tas pulcē lielāku apmeklētāju skaitu. Klāt būs pat tās rokdarbnieces, kuras nāk reti. Pirmās sievas jau ieradušās, un pie sienas karājas pirmie mājasdarbi — koši džemperi. Blakus telpa ir adījumu, kamolu, spoļu un dzijas maisu pilna. Tā ir kā dziju bibliotēka, kurā katra rokdarbniece var izvēlēties adījuma krāsas un satīt dažādo toņu dzīparus lielā kamolā. Vēl viens iemesls, kādēļ ir vērts sanākt kopā — tā ir izdevīgāk. Ja adījumam vajag tikai dažas rindas zaļā, veikalā parasti jāpērk visa spole, bet šeit var notīt tik, cik vajag, un par to arī maksāt. Pie šiem plauktiem sācies vairums adījumu. Pār spolēm slīdošās acis saskata ne tikai to, kas ir satīts, bet arī to, kas no tā var tapt. Vai ķieģeļu sarkanais saskan ar šo pēcpusdienas pelēko? Vai labāk ar to tumši zilo? Šī ir adrenalīna un aizrautības istaba. Ieraudzīt, izvēlēties, izdomāt — tajā ir tik daudz prieka!